Evropeanjli tsi s-astingu!

Prota oarā tsi amu nvitsatā di Armānji fu ditu niscānti cărtsā veclji, iu Armānjlji iara zuyrāpsits ca unu populu di picurari, emburi sh-armatoli, cari pānā aoa sh-unu chiro s-dutsea cu cārvćnjili ditu Bizantsu pānā tu Venetii shi cari-sh loa aruga(tributlu) ditu cafi hāraru di chiperu tsi s-disfātsea Viena.  Cāndu, aoa sh ndoi anji, ti prota oarā  anyrāpsiiu  di Armānji, tu unu shcurtu eseu iu zburamu di limbili ali Evropā, mi cāftarā ndoi adyivāsitori, vahi minduia cā taha mini lj-inventaiu.

Armānjlji, vahi pritu elji sā-nj adaru teoriili a meali ti pistipseari shi sā scotu tu migdani niscānti doari, tsi Evropa di māni va li caftā di la  noi. Aestā iasti atsea tsi caftā trisculu/devotatlu predicatoru di dumānica, di la institutsiunli evropeani di prota tesi, iasti ca noi s-himu oaminji dishcljishi, etinji sh-acshi(s-nā poatā chealea) s-mutrimu didindi di sinurili a cratlui a nostu natsionalu, sh-ashi s-adrămu ditu tutā Evropa unu cratu a nostu.

Eh, ama s-veadi cā noi nu para avemu aestā doarā, altā turlii cumu va s-azbura trisculu predicatoru di eali. Ama, aeshtsā oaminji dishcljishi, oaminjlji di cari zburashti trisculu predicatoru, suntu, elji suntu atselji Armānji, la cari vārā nu s-mindueashti atumtsea cāndu si sprigiurā ta s-veaglji diversitatea evropeanā, Armānjlji, agāshitslji evropeanji, agārshitslji di-atumtsea, agārshitslji di-adzā.

Armānjlji suntu unā di nai ma veacljea mileti ditu Evropa, sh-cu tuti cā vārnā nu shtii cāts suntu, di itia cā aproapea iutsido iu bāneadzā nu suntu pricunuscuts ca unu populu ahoryea, s-luyurseashti cā bāneadzā nai ma ptsānu unā giumitati di milioni, ama, siyura suntu ma multsā. Tu vecljiu chiro, Armānjlji bāna pisti tutu tu Balcanu. Adzā, nai ma multsā di elji bāneadzā tu Gārtsii, Machidunii, Arbinushii sh-Romānii, cama ptsānji tu Sārbii sh-Vāryārii, icā asprāndits iutsido, pritu tuti continentili.

Pānā tora ama mashi Machidunia, unu cratu tiniru, unu cratu fārā anami internatsiunalā, fu etimā sā-lj pricunoascā Armānjlji ca unu grupu etnicu ahoryea. Minishtsārlji grets, academicieanji sārghi, amintātori di premii vāryari, heroi populari arbineshi, fotbalishtsā rumānji cu anami, icā directori di bancā di Viena, furā di arāzgā armāneascć. Ma canu nu lipsea sā shtibā aestu lucru. Icā nu avea izini sā scoatā tu migdani aestu lucru. Vahi elji ishishi nu mata shtea cā suntu Armānji. Icā, cumu sh-cu George Hagi, capidanlu a echipāljei natsionali di fotbalu  ditu Rumānii, nu s-ari zburātā ditu  ahurhitā  cā iasti armānu.

Armānjlji, di cari s-anyrāpsi cā tu Eta ditu Mesi iara multu avuts sh-avea unā culturć multu avutā, sh-cari multi eti furā di mari simasii ti imburlāchea evropeanā sh-cari agiutarā multu ti minarea politicā di emancipari ditu Balcanu, tora, tu eta 20, suntu agārshits sh dats na naparti.

Tu Eta ditu Mesi, rollu a loru ca emburi di tutiputā sh-bunuri spirituali iara pricānuscutu di tuts. Comertsulu cu textili ditu tutu sudlu ali Evropā nu iara di elji dominatu, ama fără elji, emburlji di lānā shi stofi, nu putea ta s-hibā minduitu aestu comertsu.

Histureanjlji apudhixirā cā relatsiunli icunomitsi ali Armānjloru tu etili ditu ahurhitā agiundzea pānā tu nordlu ali Evropā. Tu Moscopoli, unu cāsābć armānescu, tsi tora agiumsi mash gumārćdz di cheatrā tu Arbinishii, s-andāmusea emburilji icć cālitorilji ditu Sārbii, Gārtsii, Ungarii, Siria, Venetii, Levant, Anglii sh-Frāntsii, cari dusirć anamea ali Moscopoli, cu tipografia-lj sh-avdzāta-lj bibliotecā, tu tutā lumea.

Numa Aromunen fu prota oarā ufilisitā di unu anvitsatu ghermanu, romanistlu Gustav Weigand, cari, tu bitisita di etā 19 s-ari dusā tu locurli iu bāna Armānjlji sh-deapoa alānci doauā volumi ti tāxidipsirli sh sitāxirli a lui. Numa tsi u-ari aleaptā elu, adutsi, ditu puntulu di videari foneticu, nai mai ghini cu zborlu armānji , ashi cumu Armānjlji ditu Machidunii āshi dzācu, sh-ma multu arucā tonlu cu aestā cā elji suntu zburātori di unā limbā latinā.

Ma, Armānjlji, bānāndalui di multu chiro tu multi locuri sh-cu multi turlii di vitsinji, au sh-alti numi: Rmeanji tu Arbinishii, Vlahi tu Gārtsii, Vlasi tu Machidunii, ama sh Čobanė, Macedoneni, Cutsovlahi icā  Tsintsari. Ashi cumu sh numili a loru suntu di multi turlii, tutu ashi suntu sh dialectili tsi li zburćscu. Pānā tora, cu tuti cā cilāstāsirā multu ti aestu lucru, nu aleapsirā ninga unā limbā nyrāpsitā comunā/unitarā ti tuts Armānjlji.

Tu atselji 500 di anji, cātu tsānu amirāria otomanā tu Balcanu, Armānjlji putură tu multi hoari să-sh tsānā autonomia, ashi cumu fu acāchisearea cu Sultanlu, dupā nomurili a loru. Ama aestu lucru nu lj nchidică s-agiutā tu tuti minărili di apulsiri/elefthirusiri  ditu Balcanu. Cāndu Lord Byron s-ari dusā la heroilji grets, tu polimlu di elefthirusiri/eliberari, andāmusi emu vlahi, emu grets.

Cāndu Gretslji sh-Armānjlji ālji avinarā turtsālji nafoarā ditu Pelopones, lipsea ca Armānjlji tsi finantsarā polimlu icā alumtarā tu elu, sā nu si luyurseascā altutsiva dicātu Grets. Surupsirea Armānjiloru ahurhi tu chirolu cāndu ideoloyia sh-obsesia a statiloru natsionali agiumsi sh-tu Balcanu unā relighii politicā. Tu anlu 1905 sultanlu Abdul Hamid deadi unā iradeauā/nomu tu cari pricunoashti

Armânjlji ca unā mileti ahoryea, cu ndreptulu ti libirtati culturalā sh-administratsiuni religioasā ahoryea. Ama cu tuti aesti, tu anlu 1913 Armānjlji s-aflarā dinapandica ampārtsāts tu 4 craturi, craturi tsi s-alumta unu cu alantu s-apridunā cātu cama multu ditu atsea tsi mata avea armasā ditu Amirāria Otomanā, sh-ashi agiumsirā Sārbia, Gārtsia, Vāryāria sh-Rumānia nai ma mărilji dushumanji.

Eta 20 lā adusi Armānjloru tsi bāna tu aesti craturi, cama multu tu Vāryārii sh-Gārtsii, avinari, sparizmā sh-moarti: furā ansānghisits/cilihtāsits sā-shi alāxească numa, sā-shi apārghiseascā casili a loru, nu lā si deadi izini sā sh-azburascā limba, icā s-dzācā cā suntu Armānji. Multi ditu hoarili a loru furā pustusiti, suti di dascalji, preftsā, intelectuali furā ncljishi, arcats tu ahapsi icā avinats tu insuli anguvati.

Ma, Armānjlji, tsi canāoarā nu furā apufusits sā sh-adarā unu cratu a loru, chiola sh-ideea ti unu statu natsionalu fu multu alargu di elji, ti itia cā eara asprāndits pisti tutu, sh-ca emburi icā picurari nu avea ananghi di sinuri. Di itia cā unāoarā cu chirearea Amirāriljei Otomaā cama multi sinuri s-avea cruitā tu Balcanu, bana Armānjloru fu cama tu piricljiu.

Armânjlji sh-avură suti di anji cāsābadzlji a loru di imburlāchi icā toamna fudzea cu cupiili a loru di njilji di oi tu locurili cama caldi. Statili natsionali, tsi tora anchidica vlihura urdinari sh- alāxeari di mindueri icā di prāmātilji, nu fură canā oarā tu mintea armânjloru.

Atsea tsi Amirāria Islamicā lā deadi armānjloru, elji, crishtinjlji ortodoxi, lā fu loatā di craturli natsiunali crishtini tsi s-ari amintatā dupā ascāpitarea Amirāriljei osmanā. Atsea tsi Armānjlji caftā tora di la institutsiunili evropeani, nu iasti altu tsiva, iasti mashi  atsea tsi lā deadi Amirāria Otomanā: pricunushtearea cā elji suntu unā mileti ahoryea cumu sh-cā iasti ghini cā lj-avemu, s-lā si tāxeascā cā va hibā agiutats, tu niacumtinatili a loru cilāstiseri, sā- sh veaglji limba sh-adetsli a loru tu yinitoru.

Scupadzlji/Nietili a loru ahćntu njits, ama entusiasmulu alāntoru  ahāntu mari, aeshtsā scupadz sā-lj bāstiseascā(sutrupseascā).

Ditu cartea alu Karl-Markus Gauß
Die sterbenden Europäer (Evropeanjlji tsi s-astingu)
alānci Muenchen  tu anlu 2003

Născut în 1954 la Salzburg, Karl-Markus Gauß este un cunoscut critic literar, eseist, jurnalist şi autor a numeroase publicaţii premiate şi traduse în paisprezece limbi. Una din componentele centrale ale activităţii publicistice a lui Karl-Markus Gauß este preocuparea cu numeroasele minorităţi europene mici si adesea necunoscute. Reflecţiile sale, apărute în formă de carte, depun periodic mărturie despre atenţia şi spiritul critic cu care Karl-Markus Gauß se apleacă asupra evoluţiilor lumii contemporane.

Anunțuri

Lasă un răspuns

Completează mai jos detaliile despre tine sau dă clic pe un icon pentru autentificare:

Logo WordPress.com

Comentezi folosind contul tău WordPress.com. Dezautentificare / Schimbă )

Poză Twitter

Comentezi folosind contul tău Twitter. Dezautentificare / Schimbă )

Fotografie Facebook

Comentezi folosind contul tău Facebook. Dezautentificare / Schimbă )

Fotografie Google+

Comentezi folosind contul tău Google+. Dezautentificare / Schimbă )

Conectare la %s